Ūdens mineralizācija

Mineralizācija – Kopējo izšķīdušo sāļu jonu summa. Ūdeņi, kuru mineralizācija ir mazāka par 1 g/l tiek uzskatīti par saldūdeņiem, bet ar augstāku – par minerālūdeņiem. Augsts mineralizācijas līmenis var būtiski samazināt ūdens dezinfekcijas līdzekļu efektivitāti un veicināt cauruļvadu koroziju.

Sārmainība – Ūdens izturības rādītājs pret pH pazemināšanos, pievienojot skābi. Zems sārmainības rādītājs palielina pH jutīgumu. Ūdens ar zemu sārmainības līmeni var ātri pāriet no augsta pH uz zemu pH, un pēc tam atkal atgriezties. Augsta kopējā sārmainība samazina pH jutīgumu.

Hidrogenkarbonāta joni – Hidrogenkarbonāti ir galvenais sārmainības faktors ūdenī, tāpēc tā īpašības ir līdzīgas sārmainībai. Palielināts hidrogenkarbonātu saturs ietekmē ūdens elektrovadītspēju un paaugstina metāla cauruļvadu koroziju. Augstas temperatūras ietekmē kalcija un magnija hidrogenkarbonāti rada nosēdumus uz sildķermeņiem, cauruļvadiem veidojot katlakmeni.

Nātrija joni (<200 mg/l) – Palielināts nātrija jonu daudzums palielina ūdens mineralizāciju un veicina cauruļvadu koroziju. Pārmērīgs nātrija jonu daudzums padara ūdeni sāļu.  

Hlorīda joni (<250 mg/l) – Pārmērīgs hlorīda jonu daudzums padara ūdeni sāļu (jūras ūdens intrūzija). Hlorīda joni, tāpat kā nātrija joni, palielina ūdens mineralizāciju un ūdens elektrovadītspēju, tādējādi palielinot ūdens korozivitāti.

Sulfāta joni (<250 mg/l) - Liela sulfātu jonu klātbūtne ūdenī pasliktina ūdens garšu, palielina ūdens elektrovadītspēju un mineralizāciju, veicina cauruļvadu koroziju un rada nosēdumus uz cauruļvadu sieniņām.